Kopgarums: 30 km ;
Ilgums: 2 dienas;
Upes kritums: 42 m;

MARŠRUTA TOPOGRAFISKA KARTE (PDF 3,2Mb)(atvērsies jaunā logā)

Raksturojums:
Izbrauksiet Tartakas upi no tās sākuma līdz beigām , caurbrauksiet caur 5 ezeriem un 1 ūdenskrātuvi . Tartaka kā jau īstena latgaliete ir mierīga sākumā un strauja beigās, tātad būs gan airējamie gar stūrējamie posmi . To gandrīz neviens nav tīrījis un “kārtojis” , šī upe ir dabiska – tāda kādai tai jābūt . Galvenās grūtības – viens “čīkstētājs” var sabojāt garastāvokli veselai futbola komandai.

Apraksts :
Maršrutu var uzsākt Jaunaglonā, Rušonas ezera ZR līcī, no kura Tartakas upe uzsāk savu tecējumu. Piekļūt pie upes visizdevīgāk ir no gājēju tiltiņa, kas atrodas uzreiz aiz Kameņecas ( Jaunaglonas vec. nos.) mazā HES aizsprosta. Tā kā ar aizsprosta palīdzību regulē ūdens caurplūdi, sausā vasarā no aizsprosta līdz Jaunaglonas – Rušonas ceļa tiltam vai aiz tā esošajam Zelvīšu ezeriņam, ūdens līmenis var būt pazemināts, līdz ar to, protams, visi sagāztie koki, kas normālā ūdens līmenī nav redzami, kļūst par šķērsli. No Zelvīšu ezeriņa (par ezeru gan to nosaukt var nosacīti) apmēram pēc 150m upe ieplūst nedaudz lielākā Skudriņkas ezerā. Tālāk Tartaka līdz Aglonas – Preiļu ceļa tiltam tek vēl apmēram 2 km. Šis posms nav sarežģīts, lielākais šķērslis sagāztie koki un jūsu prasme vai neprasme veikt manevrus starp tiem.

Šajā sakarā neliela atkāpe – padoms tiem, kas brauc pirmoreiz. Laivas komandētājs, vienlaicīgi arī stūrmanis, ir aizmugurē sēdošais, jo atrodoties priekšgalā vienkārši nevar pārredzēt visu laivas korpusu un tā virzienu. Kā zināms uz kuģa var būt tikai viens kapteinis, tādēļ visu pa dienu uzklausīto kapteiņa “dzeju un prozu” vislabāk būs “izanalizēt” vakarā pie ugunskura. Iesakām lieki nenervozēt, ņemiet vērā, ka laivai nav bremžu un stūrēt to var tikai ar airiem – visefektīvāk ar abiem, arī neveiksmes gadījumā, apgāžoties laivai, vienlīdz slapji būs abi braucēji.

No Jaunaglonas līdz Aglonas – Preiļu ceļa tiltam aiz kura sākas Cirīša ezers, Tartaka ir 3 km gara un upes kritums (bez aizsprosta) ir 0,8 m/km. Šis posms ir nobraucams 2-3 stundās. Zem tilta pirms Cirīša ezera ir dadz lielu akmeņu, kas sausākā laikā var traucēt braukšanu!

Cirīša ezers ir 6 kv.km liels, lielākais garums 5 km, vidējais dziļums 5.8 m. Pa ezeru braucienu jāturpina gar kreiso krastu, caur vairākām salām uz ezera Z galu. Jums būs izdevība aplūkot majestātisko Aglonas baziliku no skatu punkta, kas parasti nav tūrisma ceļvežos.

Turpat netālu ezera ZA galā atrodas viesu māja “Upenītes” (T:26312465) un viesu māja “Malvīnes” (t:26487180), kur var izmantot piedāvātās telšu vietas, pirti, kā arī ir iespējams nobaudīt latgaliešu nacionālos ēdienus.
Šeit var pabeigt braucienu 1 dienas laivotāji, jo līdz Aglonai ir 1 km.

Tartaka iztek no Ciriša ezera Z gala un pēc ~ 2,5 km sasniedz Cirīša HES ūdenskrātuvi. Šeit upei ir mierīgs tecējums un pietiekošs ūdens daudzums pat viskarstākajā vasarā. Aiz Aglonas – Višķu ceļa tilta līdz Saleniekiem, pirms HES aizsprosta un ūdenskrātuves līmeņa atjaunošanas 2002. gadā, bija ļoti straujš un ekstrēms upes posms, bet patreiz visi Salenieku dzirnavu akmens mūri atrodas dziļi zem ūdens. Tālāk nonākam Cirīša HES ūdenskrātuvē, kas izveidota 1960. gadā uzplūdinot 6 nelielus ezeriņus. Turoties gar labo krastu pēc ~1 km piestājam pie Cirīša HES aizsprosta. Skats ir varens – visa upe satek divās caurulēs! Pāri aizsprosta uzbērumam laivas nošļūcinām līdz ūdenim un turpinām braucienu.

No HESa līdz Pakaļņa ezeram ~ 2 km garumā Tartaka ir bagarēta – tās gultne ir iztaisnota un no upes izveidots kanāls.

Arī šeit straume gandrīz nemanāma un ūdens ir pietiekoši. Iebraucot Pakaļņa ezerā, tas jāšķērso DR virzienā.

Pieturoties kreisajam krastam, iebraucam nelielā līcī, no kura iztek Tartaka.  No šīs vietas Tartakas upe ir saglabājusi savu dabīgo gultni, tā nav mākslīgi uzpludināta vai iztaisnota.

Tāpēc pilnīgi droši varam apgalvot – īstais piedzīvojums tikai sākas!

Uzreiz no iztekas upei ir straujš kritums, – līdz pirmajam tiltiņam ~ 0,5 km attālumā, kas atrodas pie bijušajām dzirnavām, ūdens skrējiens ir fantastisks. Piesardzīgajiem tomēr nevajag satraukties, kaut upe ir strauja, tomēr tā nav dziļa un tās platums nav stipri lielāks par laivas korpusu. Tartakas gultne un krasti ir nosēti ar lieliem un maziem akmeņiem, kas plastikāta laivām ir visnepatīkamākais šķērslis. Ja ūdens līmenis ir zems, tad labāk izkāpt un kādu posmu nopludināt līdzi ejot, nekā izsist laivas ķīlī caurumu. Līdz nākamajam Kondavnīku tiltam (zilās margas – kā orientieris) ~ 2,5 km brauciens ir ātrs un aizraujošs, jo no Pakaļņa ezera vid. upes kritums ir 2,5 m/km. Tartaka nav platāka par 10-15 m, tādēļ laika un vietas ilgai diskutēšanai par veicamo manevru ir ļoti maz. Airēšanu apgrūtina pār upi nolīkušie koku zari un ūdenī peldošās kritalas. Viss jāizdara precīzi un ar pirmo piegājienu, šādos upes posmos var pagūt domāt tikai par upi! Attālums līdz nākamajam ar autotransportu aizsniedzamajam tiltam pa upi ir ~3 km.

Tartaka nedaudz nobremzē savu skrējienu, toties parādās cita veida “rozīnītes” – veco dzirnavu aizsprosti.

Pēdējais – Podgurjes dzirnavu aizsprosts nav izbraucams – vismaz ar kanoe ne, kaut gan nekad nesaki “nekad”.

Līdz ietekai Luknas ezerā atliek 1,4 km, kas arī ir ļoti straujš posms, upes kritums 2,4 m/km. Pa Luknas ezeru nokļūstam līdz Aglonas – Višķu ceļam, kas iet gar ezera kreiso krastu vai arī līdz pašam Višķu ciematam.

Te braucienu veiksmīgi pabeidzam.